73/101: Pūt, vējiņi.

Pūt, vējiņi!

Liepājas teātris šīs trīs dienas – 15., 16. un 17. augustu viesojas Rīgā ar savu tik ļoti lielu slavu izpelnījušos izrādi “Pūt, vējiņi”. Tā nu arī man (beidzot, jo izrāde nav jauna, un ar šo izrādi LT jau otro reizi ir Rīgā) bija iespēja dzīvot līdzi Raiņa lugai jaunā izpildījumā.

Vai ir vērts vispār stāstīt, par ko iet runa izrādē? Kurš gan nav lasījis “Pūt, vējiņi” vai vismaz filmu noskatījies? Šaubos, vai kāds tāds ir, bet ja nu tomēr ir – Uldis brauc pie Zanes, savas topošās līgavas, bet tad ierauga bāreni Baibu, kura izmaina Ulda likteni.

Otrā diena, bet es joprojām dzīvoju tādā kā “Pūt, vējiņi” oreolā. Galvā skan dziesmas un kājas dejo dejas. Džilindžeram atkal ir izdevies ļoti veiksmīgi sadarboties ar Evitu Mamaju un Kārli Lāci, un kopīgi radīt šo brīnumu. Jā, tieši tā – brīnumu -, jo ne jau katra izrāde ir spējīga izdzīvot gandrīz 2 gadus un pulcēt pilnu lielo zāli. Šis ir vēl viens šedevrs, ko ir izdevies radīt šim trio, un piepulcināt pie citiem līdzīgiem – “Romeo un Džuljeta” un “Oņegins”. Ļoti, ļoti ceru, ka šis trio turpinās sadarboties un pavisam drīz mūs iepriecināt.

Bet tagad par aktieriem. Baiba (Everita Pjata), Zane (Agnese Jēkabsone), Uldis (Edgars Pujāts), Gatiņš (Kaspars Kārkliņš) – tie ir tie galvenie, ap kuriem arī tad tā lieta grozīsies. Protams, neiztikt arī bez Andas (šoreiz Madara Melne) un Didža (Egons Dombrovskis) un arī Ineses Kučinskas (Māte) un vēl dažiem tēliem.

Izrāde sākas ar īstu kabarē šovu, kurā galvenais ir pārādīt, kas dāmām zem svārkiem. Tā viņas pārada savu prieku, ka viena no viņām izies pie vīra, bet pārējām nāksies gaidīt savu kārtu. Tīkams bija arī izrādes dekorējums – viss bija izdarīts tā, lai velti nebūtu jācilā priekškars un jāveic dižās izmaiņas. Visu varēja izdarīt pabīdot, pieliekot un noņemot. Patika arī LT priekškars. Nevis smags samts, kā tas ir Dailes teātrī, bet savērti diegi un gaismu maiņas. Bet tagad par tēlojumu. Baiba kā tēls man vienmēr licies tīri tā neko, lasot grāmatu gan viņas naivums man izbesīja, bet izrādē tas nebija tik ļoti redzams un spilgtināts. Gatiņš man kā besīja grāmatā, tā besīja arī uz skatuves. Bet vismaz vienam tēlam tādam ir jābūt. Edgara Pujāta tēlojums bija labs, uz beigām pat bija izcili. Zane bija laba – tieši tāda, kādu biju iedomājusies. Patika arī izaicinošais Andas tēls.

Vērtējums: Kopumā izrāde bija laba, sākums gan tāds mānīgs – nevar saprast, vai esi atnācis un Burleskas vakaru vai teātri, bet tieši šajā izpildījumā tas ir īstajā vietā. Kārlis Lācis ir Ģēnijs un šajā izrādē viņš to atkal pierāda. 9,5/10.

Bilde te un te.

Advertisements

One thought on “73/101: Pūt, vējiņi.

  1. Atpakaļ ziņojums: Jūlija beigas un ieskats augustā. | KURPJUKASTE

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s