66/101: Aira Levins – Rozmarijas bērns

Aira Levinsa grāmata manās rokās nonāca pavisa nejauši – Tukuma pilsētas svētkos izbaudīju vismaz iepirkšanos Zvaigznes grāmatnīcā, jo neko citu tur nebija iespējams baudīt. (Re, vēl viens fakts par mani – mēdzu padzīvot Tukumā.) Teikšu kā ir: grāmatas recenzija uz vāka ir daudz biedējošāka, nekā tas ir patiesībā. Bet nu, laikam jau 60. un 70. gados šausmu žanrs vēl nebija tik attīstījies, kā tas ir mūsdienās.

Pats autors – Aira Levins – ir sava laika Stīvens Kings. Viņš satriec kritiķus ar šķietami rāmo stilu, un šausmas atklāj tur, kur nevienam neienāk prātā tās atrast. Cilvēki, kas pirms tam ir žāvājušies un jautājuši sev “Kas tad te ir no šausmu žanra” pamostās un ieinteresēti sāk lasīt tālāk, lai gan palicis ir pavisam nedaudz. Stāsts “Rozmarijas bērns” ir piedzīvojis arī ekranizāciju Romāna Poļanska izpildījumā. Tātad šī filma automātiski tiek iekļauta manā must-watch.

Bet tagad par pašu stāstu. Rozmarija ir perfekta mājsaimniece, kurai patīk lietas novest līdz galam. Viņas vīrs Gajs ir aktieris, kurš filmējas mazās, epizodiskajās lomiņās vai neveiksmei lemtos teātra uzvedumos. Tad piepeši Gaja sīvais konkurents kļūst akls un Gajam visi ceļi ir vaļā. Trīs izrādes un par viņu sāk interesēties UniversalLaulātais pāris ir nolūkojis saulainu dzīvokli Manhetenas lepnajā rajonā un šķiet, ka tas ir viņu sapņu piepildījums. Viņus meistari nepieviļ un remontu izdara līdz galam (nevis kā vairumam mūsu), un tad Rozmarija atklāj, ka ir stāvoklī. Nē, nu tur tiešām augstāk vairs nav kur kāpt. Viņai ir vislabākais ārsts un visuzmācīgākie kaimiņi – ko vēl vairāk var vēlēties? Bet tad piepeši viņas rokās nonāk grāmata, un viņai top skaidrs, ka kaimiņi nav tie, par ko viņi izliekas. Viņas māju nomāca nāve, jo galu galā, tik daudzi ir gājuši bojā tieši tajā mājā, kur viņa dzīvo. Un kāpēc Gajs sameloja par biļetēm? Kāpēc viņš apmainījās ar kaklasaitēm ar viņa sīvāko konkurentu? Tad Rozmarija saprot. Bet, pašai nezinot, viņa jau ir visā ierauta iekšā un ārā viņa netiks.

Kadrs no filmas “Rozmarijas bērns” Romana Poļanska izpildījumā (1968.g.)

Grāmata man patika. Pirmāmkārtām, noformējums ir stāstam atbilstošs. Otrkārt, patika, ka lai gan šis ir šausmu žanrs, tomēr stāsts netika piesātināts ar vairākiem skeletiem skapī un čīkstošām durvīm nakts klusumā. Šausmas (labi – iebiedēšana, bet ne šausmas) tika atklātas pašās beigās, kad atklājās visu apkārt Rozmarijai dzīvojošo cilvēku mahinācijas. Un man patika Rozmarija – lai gan viņa ir tikai izdomāts tēls, es labprāt viņu pieņemtu kā savu kaimiņieni. Tas gan nenozīmē, ka es nodarbojos ar mahinācijām. 😀 Protams, viņas uzmācīgie kaimiņi man arī likās ļoti simpātiski, jo ļoti ļoti atgādināja tos kaimiņus, kas arī manā dzīvesvietā dzīvo man pretī (tieši tāpat kā Rozmarijai).

Bet protams, visam arī ir sava negatīvā puse. Man kā tēls nepatika Gajs, kurš man likās iedomīgs un iedzīvojās tikai uz citu cilvēku rēķina. Vēl man nepatika Rozmarijas vislabākais ārsts, jo, tīri profesionāli raugoties, nav jēgas katru nedēļu apmeklēt ginekologu, lai viņš nepavēstītu neko jaunu. Un man arī nepatika tas, ka daudz palika nepateikts, piemēram, par Gaja un Rozmarijas tālāko dzīvi. Rozmarija ir iecirtīga sieviete, kas tik viegli nepiekāpjas, un Gajs viņai bija melojis, vai arī viņi turpmāk dzīvoja tikpat saskanīgi, kā stāsta sākumā?

Bet vispār, man jau liekas, ka pie rezultāta (bērna) tikai vainojama tā tanīsa sakne. 😀 Bet, lai nezinātāji saprastu, par ko iet runa, būs vien jāizlasa grāmata. 😀

Vērtējums: 8/10. Mēģinājums lasīt šausmu žanru bija veiksmīgs, bet es joprojām atturēšos lasīt mūsdienu šausmas.

Viņš [pāvests] ceļo pa pasauli , mānīdams cilvēkus un izlikdamies par svētuli.

Ej nu sazini, kad aktieris tēlo, un kad dzīvo?

Iespēja klusībā padomāt kas tu esi, ko esi piedzīvojis un kurp ej.

Visi, kam vajag vairāk par vienu ceļasomu, nav ceļotāji, bet tūristi.

 

Nākamā grāmata lasīšanas gatavībā: Frederiks Beigbeders – Windows on the World.

Attēli šeit un šeit.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s