64/101: Leatherheads.

Es nezinu, kurš mani raustīja aiz rokas, bet tā nu tas bija: pie iknedēļas kino filmu izvēles mana roka teica: “Filma par sportu!” Pēc filmas saku kā ir – filma der gan bērniem, gan pieaugušajiem, un nevajag šķirot dzimumus – ir kaut kas katrai gaumei.

Filma ir 2008. gada Džordža Klūnija režisēta filmu, un pats viņš tajā pie reizes piespēlē galveno lomu. Kā jau romantiskās drāmās – ja nevari dabūt Katherine Heigl, tad obligāti filmā spēlēs Renē Zelvēgere, kurai šajā filmā ir piešķirta otra galvenā loma.

Filma ir par 1925. gadu. Tas nozīmē, ka patiks pat jūsu vecvecākiem. Šis gads – tā ir robeža starp beisbola spēlēm bez noteikumiem, un beisbola spēlēm ar noteikumiem. Beisbola komandas kapteinis Dodžs visu savu dzīvi, cik vien viņš sevi atceras, ir spēlējis beisbolu bez noteikumiem. Kad komanda izput, viņš ieķīlā vecu pulksteni, un noalgo jauno beisbola zvaigzni, lai atkal spēlētu. Beisbolam veicas, bet mīlas dzīve sāk kritiski šūpoties, jo jaunā zvaigzne ir iekārojis to pašu, ko Dodžs – jauno, simpātisko sporta žurnālisti. Lēmumu maiņa izraisa to, ka Dodžam un jaunajai zvaigznei Kārteram ir jāspēlē aci pret aci – katram savās komandās. Un tas vēl nav viss – beisbolā ir parādījušies notiekumi! Vairs nekādas šmaukšanās. Bet, ja beisbolā ir noteikumi, mīlestībā tādi parādīsies?

Filma man nelikās nekas šausmīgi labs. Īstenībā, galvenais iemesls, kādēļ es viņu skatījos, ir dēļ Džordža Klūnija, kurš sevi ir pierādījis uz kino lentēm, bet šeit viņš ir uztaisījis nevis grāvēju, bet parastu mazbudžeta filmiņu. Bet, kā jau es minēju, filma patiks gan sievietēm, gan vīriešiem, jo attiecību veidošanai kameru priekšā un beisbolam ir piešķirta vienlīdz liela nozīme. 50:50. Filmā man nepatika tas, ka pirmās 5 minūtes centās parādīt ik katru cilvēku, kas piedalījies filmas veidošanā, pa vidu iestarpinot kadrus no kādas vecas beisbola spēles. Tas norāva parasto filmu koncepciju: sākums-vidus-beigas, jo man pietrūka sākuma. Bet tas, kas man šajā filmā patika (un laikam tas arī ir vienīgais, kas man patika) ir sarkastiskā humorizjūta, kas piemīt sporta žurnālistei. Bet tas laikam arī ir viss.

Vērtējums: 5/10. Sports man nav tuva tēma, un beisbols ne tik.

Man jau jums nav jāsaka, kas tūlīt sekos, vai ne?

-Jābūt 21, lai iekļūtu iekšā.
-Viņai ir 21.
-Es domāju IQ.

-Jā, man tā ir pirmā reize.
-Tā jūs visas sakāt.

-Jūs, sievietes, esat kā kokteili, kas šķiet salds, bet iesit pa galvu.

-Jūs gribat spēlēt netīras spēlītes?-Varbūt vēlāk. Esmu nedaudz noguris.

Advertisements

2 thoughts on “64/101: Leatherheads.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s