61/101: Orhideju nams

orhideju nams

Neilgi pēc iznākšanas nopirku, bet tā kā bija “skola-darbs-gulta” režīms, nesanāca pieķerties klāt. Tā nu tagad ir vasara, brīvas un laiskas dienas saulītē, tad nu pieķēros klāt nelasīto grāmatu kaudzītei. Un pirmā izvēle krita uz šo.

Romāns ir rakstīts kā ģimenes sāga, pilna noslēpumu. Džūlija ir slavena pianiste, kurai vīrs un bērns ir bojā gājis traģiskā autokatastrofā. Māsa viņu paņem pie sevis uz Angliju (Džūlija dzīvo Francijā) un Džūlija dzīvo nelielā kotedžā. Paiet ilgs laiks, kamēr viņa samierinās ar zaudējumu un sāk dzīvot jaunu dzīvi – par spērienu pa pakaļu kalpo klaigāšana pie jūras. Lai nu kā, viņa sāk ēst, dzīvot un parādīties pasaulei. Un iemīlēties. Tas ir Kīts – Vortonpārkas mantinieks. Bet, kad Džūlija atrod dienasgrāmatu, kuru rakstījis viņas vectēvs Herijs – vai tas tā arī paliks?  Un kas notiks ar mīlestību pret Kītu, kad atgriezīsies Džūlijas pagātne un visu sacels kājām gaisā?

Grāmatutārps mani ieinteresēja ar šo grāmatu, un tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc pieķēros lasīšanai. Kopumā varu teikt, ka grāmata man patika – gan izvēlētais laiks, gan varoņi, gan arī vieta. Radās arī dažas neskaidrības, bet tas laikam tāpēc, ka domāju pārāk mūsdienīgi – piemēram, kāpēc, kad Džūlija aizbrauca uz Angliju, viņu nemedīja un nefotografēja Anglijas žurnālisti? Grāmata bija bauda acīm un iztēlei, jo man vienmēr ir patikuši vēsturiskie romāni. Un ja vēl stāsts ir par manu bērnības kaislību – klavierēm – tad vispār, viss ir kārtībā. Tiesa gan, dažubrīd likās tas stāsts pārāk samudžināts un mani nepārtraukti kaitināja Herijs – viņa rīcība, domas un sarunas un arī rakstīšanas stils man likās tāds saraustīts, neveikls, tikai vai vaina tulkojumā vai jau orģinālvalodā?

Vērtējums – 7,5/10. Patiks. Lauras Valdenas cienītājiem un otrādāk. 🙂

Viņš ir manas klavieres, viņš ir mans sārts. Ja es viņu zaudēšu, tad labprātīgi metīšos šajā sārtā.

-Tad pienāk brīdis, kad tu tiec pāri kalna virsotnei. Kādu rītu atmosties un apjaut, ka tumsa vairs nav tik tumša.

Vētras laikā laba ir ikviena osta.

Dzīve notiek, kamēr jūs kaļat plānus /Džons Lenons/

-Pagaidām vēl neesmu sapratis, vai viņš ir nelietīgs un blēdīgs bastards vai blēdīgs un nelietīgs bastards.

-Mana vecmāmiņa saka, ka pa īstam mīlēt otru cilvēku nozīmē atrast debesu valsti uz zemes.

Dzīve pati mēdz visu nokārtot, vajag tikai paciesties.

Vortonpārka nepieder Krofordu dzimtai.
Mēs piederam Vortonpārkai.

Kā franči mēdz teikt: lai piederētu nākotnei, ir jāpieņem pagātne.

Advertisements

One thought on “61/101: Orhideju nams

  1. Atpakaļ ziņojums: APSKATS 2013. | kurpjukaste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s