43/101: Draņķīga svētdiena ar ne tik draņķīgām Paģirām.

Ir svētdienas pusdienlaiks, un lai nebūtu jātup mājās un jāraizējās par nākamo dienu, Kurpjukaste izlemj doties uz kino. Un tad sākas stāsts.

MV5BMTA0NjE1MzMzODheQTJeQWpwZ15BbWU3MDY4MTQ3Mzk@._V1_SX214_Šī ir kārtējā draņķīgā svētdiena – pie šāda secinājuma es nonācu tad, kad man blakus trolejbusā apsēdās vīrietis, kurš riktīgi oda pēc šņabja. Vietu negrasījos atdot večiņām, kas dēļ vietas būtu gatavas nogalināt, tāpēc mierīgi centos elpot caur muti un ignorēt vecmāmiņu acu mestos zibeņus manā virzienā. Par laimi, pietura “Centrāltirgus” pienāca laikus un es nenosmaku. Izkāpjot es ieelpoju svaigo gaisu, un devos zem tilta, lai nokļūtu savā mērķī – kinoteātrī. Diemžēl, arī tur man bija jāaiztur elpa, jo visus tos 30 metrus tur oda pēc mēnesi netīrītas sabiedriskās tualetes. Tas iedragāja manu labo omu vēl vairāk. Bet nekas, es izdzīvoju. Tunelī man uzspēlēja jaunie censoņi – saksafonisti, un garastāvoklis uzlabojās. Pie kinoteātra mani sagaidīja cilvēks, ar kuru es kopā sarunāju skatīties filmu. Tā kā tas bija vīriešu kārtas pārstāvis, es gribēju dabūt puķes, kā tas ir pieņemts jau n-tos gadus. Nesagaidīju. Nu neko, gadās arī tādi eksemplāri.

Iegājām kinoteātrī. Tā kā Lielo Getsbiju, kuru es gribēju skatījos, rādīja 3D formātā (man nepatīk 3D un tās brilles, kas jāvelk vēl pa virsu manām, jo, ja es velku tikai 3D brilles un skatos filmu, tas ir tikpat kā gulēt.) Lauza, lauza, kamēr pielauza iet uz Paģirām. Tā kā pirmās 2 daļas nebiju redzējusi (tagad apsveru domu noskatīties), šis būs jauns skatījums.
Biļeti pērku es pati (man nepatīk kādam palikt parādā), un tā nu to pusstundu es cenšos klausīties puiša stāstījumos par pagājušām draudzenēm, ar kurām viņš ir bijis uz kino.
Par laimi, mani izglābj telefona zvans. Un tad sākas iekšā laišana.

Bet tagad ļoti īsi par pašu filmu. Vienu vilku no vilku bara nolaupa un pārējiem tiek dots uzdevums: atvest Čou, kurš ir izbēdzis no cietuma un nozadzis nolaupītāja 21 zelta stieni. Sākas negadījumu, nepatikšanu virkne, bet puiši tiek ar visu galā. Alanam pat izdodas atrast sievu!

Kā jau minēju, iepriekšējās filmas neesmu redzējusi, bet pirmo noteikti noskatīšos, jo tā runā, ka tā esot vissmieklīgākā. Bet tagad par trešo daļu. No paģirām te nekā – izņemot beigas, kur Stjū atjēdzas ar kaut ko lieku. Filmas laikā neviens no vilku bara nelieto narkotikas, nedzer un nesmēķē. Filma ir vienkāršs stāsts, ar sliktu humorizjūtu. Vai arī man viņa ir vienkārši pārāk smalka, who knows. Bet tas, kas man patika, ir divu vārdu salikums, kas šajā filmā (un vispār) ir vienkārši burvīgs – Bradley Cooper. Visu filmu viņš ir kā vēsais – visu uztver vēsu prātu, spēj izdomāt risinājumu pat neiedomājamās situācijās un visu filmu viņš nezaudē savu seksualitāti. Bet beigas – kā jau visām filmām – ir laimīgas. Nu, lielākajai daļai no vilku bara.

Vērtējums – 6/10. Un tas seši ir par beigām un Bredliju Kūperu. Re, cik viņš tomēr ir vērtīgs, ja spēj izglābt filmu no skarbās kritikas.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s