41/101;Veronika Rota “Citādie”

Image

Veronika Rota – Divergent.

2011. gads, 2012. Gada Zvaigzne ABC.

“Jaunā amerikāņu rakstniece Veronika Rota (1988) literatūrā debitēja pārsteidzoši un spilgti – ar antiutopisku trilleri „Citādie”. Tas ir spraigs un satraucošs stāsts par pusaudžu grūto ceļu uz sevis izzināšanu, par liktenīgo izvēli dramatiskās situācijās, par draudzību un nodevību, mīlestību un cietsirdību.” Šādu tekstu var izlasīt uz grāmatas vāciņa vai Zvaigznes ABC mājaslapā. Bet kurš gan skaidrāk var pateikt par ko būs grāmatā, ja ne cilvēks, kurš pats to ir izlasījis?

Stāsts ir par izdzīvošanu. Par knābāšanu, baumām, draudzību, naidu, un, protams, mīlestību. Izklausās pēc parastā pusaudžu romāna? Iespējams. Bet tas nav parastais pusaudžu romāns. Čikāga sadalījusies 5 daļās: Nesavtīgajos, Mācītāji, Sirsnīgie, Drošsirži un Taisnprāši. Un ir vēl viena nezināmā grupa – Citādie – kuriem ir jāslēpj tas, ka viņi nepieder ne pie viena un tomēr, par spīti visam, viņiem ir jāizvēlās viena šīm grupām, kurā pavadīt visu atlikušo dzīvi. Šādu izvēli izdara arī Trisa un kļūst par drošsirdi. Viņai jāpiedzīvo ļoti daudz lietas pirmo reizi kas vēl vairāk vairo drosmi viņā pašā, un beigās viņa vairs nešaubās, ka izdarījusi pareizo izvēli – no Nesavtīgās kļuvusi par Drošsirdi. Bet, kad sākas apvērsums, kura mērķis ir pakļaut vadoņu vēlmēm cilvēkus – viņai izdosies izglābties?

Teikšu godīgi – ļoti, ļoti atgādināja Lauras Dreižes rakstīšanas stilu. Vai arī Lauras Dreižes rakstīšanas stils man atgādina Veronikas Rotas stilu. Bet viens ir līdzīgs otram. Bet tagad par stāstu: ir meitene, ir zēns, nav lielā mīlestība, kas mani pārsteidza. Pārsteidza pat tas, ka grāmatā pirmais pamudinājumu izrāda zēns, un meitene par savām jūtām tiek skaidrībā tikai kaut kur ap vidu. Nedaudz haotiski ir izstāstīta kaujas aina  – kaut ko iešļircēja, visi pakļāvās, kaut kur gāja, kaut ko darīja – tas viss ir tik sasteigti, ka liekas, ka autorei pašai nebija īstas drošības sajūtas, ka tā rakstīt ir pareizi. Bet tā laikam ir vienīgā negatīvā lieta, kur varu piekasīties. Tā kā piekopju paradumu lasīt sabiedriskajā transportā, itin bieži pabraucu garām savai pieturai un atjēdzos jau galapunktā. Grāmata ierauj savā notikumu virpulī un liekas, ka pats esi Drošsirdis un pašam jālec no loga uz jumta, jākarājas tilta malā un jāpārvar emocionālā pārbaude, kad kāds uz tevis met nažus.

Vērtējums: 10/10. Šeit bez variantiem.

Šeit arī daži citāti:

Šis ir vienīgais spogulis mūsu mājās. Saskaņā ar mūsu kopienas likumiem katra trešā mēneša otrajā dienā es drīkstu nostāties tā priekšā: tajā dienā māte apgriež man matus.

Es pati nekad nesmēķēšu – šo ieradumu saista ar uzpūtību.

-Tie, kuri vainoja nezināšanu, kļuva par Mācītājiem. Atteikšanās no mācītājiem bija vienīgā vieglā izvēles daļa.

Noteikti jābūt drosmīgam, lai visu laiku būtu godīgs. Pati neesmu to pārbaudījusi.

-Droši vien tāpēc, ka tu esi tik draudzīgs, – bezkaislīgi secinu. – Nu apmēram kā ezis.

Izšauju vēlreiz un vēlreiz, bet ne reizi netrāpu.
-Statistika vēsta, – smīkņādams ierunājas Mācītais man blakus, vārdā Vils, – ka līdz šim tev kaut netīšām vajadzēja vismaz vienreiz trāpīt mērķī.
-Ak tā, – monotoni atsaucos.
-Jā, – Vils turpina, – Manuprāt, tu grauj dabas likumus.

Inspektors mani aplūko no galvas līdz kājām. Praktiskais, pētnieciskais skatiens nekur neaizkavējās.

Varbūt visas Nesavtīgo iezīmes ir tikai maskētas Mācīto īpašības.

Miers nozīmē važas; šī ir brīvība.

Varbūt puisis tagad mani uzskata par muļķīgu vai dīvainu. Varbūt tas bija tā vērts.

-ja es pārstātu elpot, Pīters droši vien sarīkotu svinības.
Nu, – Kvarts novelk, – es ierastos tikai tad, ja tur būtu kūka.

Nāve ir pārmaiņa no „ir” uz „bija”.

-Es… neizrādos citiem cilvēkiem, – puisis paskaidro. – Taisnību sakot, nevienam.
-Nesaprotu, kādēļ, – klusi iebilstu. – Paskaties uz sevi!

-Neviens nav ideāls. Tā pasaulē nav iekārtots. Izskaužot kādu ļaunumu, vietā stājas cits.

-Reizēm augstāka mērķa labā nākas nodarīt sāpes.

Bilde ņemta no šejienes.

Advertisements

3 thoughts on “41/101;Veronika Rota “Citādie”

  1. Atpakaļ ziņojums: Veronika Rota “Sabiedrotie” | KURPJUKASTE

  2. Atpakaļ ziņojums: Veronika Rota – Dumpinieki | kurpjukaste

  3. Atpakaļ ziņojums: 42/101: Kā katru gadalaiku | kurpjukaste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s