29/101: Ne-Runāt.

300x0_cover

Ilgi skatījos uz grāmatu, kamēr tomēr nopirku. Joprojām bija šaubas, vai 5 lati ir tas, ko es gribu maksāt par 200 lappušu biezu grāmatu. Bet tad es beidzot atmetu ar roku savam taupīgumam un ņēmu un nopirku. Tagad par grāmatu.

Melinda ir meitene, kas runā ļoti maz vai nerunā vispār. Atkarīgs no apstākļiem un garastāvokļa. Viņas nerunāšana ir izskaidrojama tikai viņai pašai, jo iemeslu viņa nevienam nesaka. Pagājušā mācību gada draudzenes nu ir atradušas citas draudzenes, Melindai nav draugu. Kaut gan nē, divi draugi tomēr ir. Viņas laboratorijas biedrs un Hetere – meitene, kas grib iekļauties. Melinda kļūst par vienpati un izstumto. Tipisks vidusskolas stāsts. BET. Kāpēc viņa nerunā? Kas ir noticis tajā mistiskajā vasarā, ballītes laikā?

Mani piesaistīja grāmatas vizuālais noformējums – saturam atbilstošs. Vairākums gadījumu ir tā, ka es izlasu grāmatu, un novērtēju vāku, un tad man ir izmisuša sejas izteiksme un “Kāpēc?”, bet šis bija pat ļoti okei. Acīmredzot vāka dizaineris ir izlasījis grāmatu. Man patika arī Melinda, un tas ir labi. Ne visiem izdodas izveidot tādu “Meh” varoni, lai viņš patiešām tāds būtu. Bet man pat ļoti gāja pie sirds tas, kā tika attēlots mākslas skolotājs – kā “vienīgais normālais cilvēks visā šajā skolā”. Tā ir arī manā skolā, un tur viņš patiešām ir vienīgais. Un vēl mani ļoti uzjautrināja tās 20 nepatiesības, ko stāsta vidusskolā. Tās lasot tiešām varēja pat pasmaidīt.

Man pietrūka savstarpējo attiecību. Jā, jā, es saprotu, Melinda nerunā, un savstarpējās attiecības nav iespējams nodibināt ar cilvēku, kurš nerunā. Bet viņa jau sazinājās ar Reičelu ar rakstītām zīmītēm, arī ar Danielu kricelēja burtnīcas malā, tad jau agri vai vēlu tas varēja novest pie kaut kā. Bet varbūt arī šādi ir labāk. Nav nekādu “Ahh” un “ūūū” no 13 gadīgām meitenītēm, kad viņas piesarkušiem vaigiem lasa skūpstu ainas.

Dažos vārdos – veiksmīgs romāns par meiteni, kas izvēlas klusēt. Pilnīgi noteikti domāta jauniešiem, un šito pat vecāki var atļaut nopirkt, jo te nav nekā tāda, kas viņu bērniem nebūtu jāzina (viņuprāt, kaut gan vairākums gadījumā bērni to jau sen zina, un, zinot mūsdienu bērnus, ir to jau izmēģinājuši.) Un visus nelasītājus varu nomierināt – grāmata ir tikai 200 lpp bieza, un nekas nav sastūķēts sīkā drukā bez atsarpēm.

Vērtējums – 7/10. Nebija izcili, bet bija labi. Ja jau no manis izvilināja smaidu, tad bija labi.

Un te būs arī daži citāti:

Cilvēki šķendējas, ka ziema nekad nebeigsies, bet tas ir tikai tādēļ, ka viņi par daudz skatās termometrā.

Dzemdību nodaļa ir bīstama, jo tur cilvēki ir laimīgi.

Kafetērija ir milzīga skatuve, kur ik dienas tiek filmēti Pusaudžu Pazemošanas rituāli.

“Varbūt viņš mani nepamanīs, ja es nekustēšos. Tā izdzīvo truši.”

Mazi bērni Ziemassvētkus piepilda ar prieku. Varbūt mums uz svētku laiku vajadzētu kādu noīrēt.

Ja mēs kādu pielūdzam, tad tā ir Svētā Trīsvienība: Visa, MasterCard un American Express.

Advertisements

One thought on “29/101: Ne-Runāt.

  1. Atpakaļ ziņojums: 42/101: Kā katru gadalaiku | kurpjukaste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s