28/101: Svešinieks ne-/apdzīvotā alā.

the-Host

Tuksneša vidū ir ala. Ala, kas no ārpuses nevienam nav redzama, ja vien laicīgi pagroza sviras. Ala, kas no ārpuses šķiet neapdzīvota. Bet tikai šķiet. Patiesībā alā darbojas daudz mazu skudriņu. Cilvēki, kuri ir iemācījušies ar spoguļiem audzēt labību, kuri ir iemācījušies vulkāna karsto ūdeni pielietot savām higiēnas vajadzībām. Cilvēki, kuri, iespējams, ir vienīgie uz pasaules. Cilvēki, kurus vajā. Kuri riskē ar savu dzīvību, lai dabūtu pārtiku. Bet te pēkšņi ierodas VIŅA. Nevar saprast, vai viņa ir cilvēks, vai ne. It kā kaut kādas cilvēciskas jūtas viņā ir, bet tajā pašā laikā viņas acis taču ir tādas pašas kā VIŅIEM. Bet viņa nav pārspīlēti mierīga, tāpēc varbūt arī viņai izdodas iekarot pārējo uzticību.

Jau nojautāt, par ko iet runa? Tiem, kas vēl nenojauta, pateikšu priekšā – runa iet par Stefānijas Meieres romāna jaunāko ekranizāciju. Nē, nē, tā nav “Krēsla” no cita skatupunkta. Tas ir kas daudz aizraujošāks un grandiozāks. “Klejotāja”. Augstāk jau ir īsa anotācija, neizplūdīšu garos vārdos un nepateikšu pārāk daudz. 🙂

Filma mani pārsteidza. Biju gaidījusi kārtējo salkano gabalu, bet velti. Endrjū Nikoli var paspēt gan iepīt filmā krietnu devu romantikas gan arī trillera elementus un asiņainus skatus. To gan bija maz, bet manām acīm pilnīgi pietiekami. Vēl mani pārsteidza arī aktieru izvēle. Galvenās lomas – Melānijas – atveidotāja ir īru izcelsmes aktrise Saoirse Ronan. Džeimija atveidotājs ir Chandler Canterbury, bet Džaredu attēlo Max Irons. Man patika arī Diane Kruger, kura filmai piešķīra zināmu šarmu un aukstuma dvesmu. Nezinātājiem -diezgan sen ir iznākusi arī grāmata ar tieši tādu pašu nosaukumu. Varbūt ne-grāmatutārpiem iebiedēs tās 856 lappuses, bet es saku – ir vērts. Filmai ir līdzība ar grāmatu, un filmas laikā man neradās tāda “Kas tur notiek?” izteiksme, jo filmas stāsts ir tieši tāds pats kā grāmatā. Tikai saīsināts. Un par saīsināšanu – man nepatika beigas. Jā, tā ir vienīgā, bet tomēr tik ļoti nozīmīgā lieta. Likās tādas sasteigtas. Varēja jau 125 minūtes aizstiept, es nezinu, līdz kādām 140 un uztaisīt pienācīgas, nesasteigtas beigas. Bet varbūt tas ir tikai mans viedoklis.

Man par filmu nav nemaz slikta ko teikt. Man ir tikai labais. Esmu super-duper lielā, nē, milzīgā sajūsmā. Vēl nevienai filmai mani nav izdevies satricināt kā šai. Šī ir pirmā filma, pēc kuras noskatīšanās es no kinoteātra izgāju ar trīcošām kājām. Vēl pēc filmas gāju pa ielu un jutos kā viena no tiem cilvēkiem, kuriem iekšā ir iemiesojusies sveša dvēsele, jo galvā norisinājās aizrautīgas diskusijas. Garāmgājējos sāku meklēt gaišās acis, un pati savās iedomās kļuvu daudz piezemētāka un mierīgāka.

Vērtējums – 9/10. Dēļ beigām. Bet es lieku 10 tikai tāpēc, ka tur bija tas seksīgais Džareds un mana mīļākā dziesma. 😀

Un te ir arī filmas treileris.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s