27/101: Kolīna Makkalova – Eņģelis

Image

Lasītāji sajūsminās: „Lūk, tas ir talants!”, „Nespēju atrauties!”, „Patiešām baudāma grāmata” un vēl daudz un dažādi slavas vārdi. Bet ko par grāmatu domāju es?

Tātad – īsumā. Meitene Herieta Pērsele aiziet prom no kristīgo vecāku mājām, un viņas dzīvē ienāk jaunas krāsas. Savu istabu viņa izremontē pilnīgi rozā – arī vannu pārklāj ar rozā emalju. Viņas mājas īpašniece ir sieviete misis Delvēčio Švarca, kura ir pareģe. Bet te pēkšņi uzrodas kaķis, kurš kļūst par Herietas eņģeli. Un tad vēl fascinējošā misis Delvēčio Švarcas meitiņa Floja… Heriete sāk uzdrīkstēties vairāk – viņa atšuj vīriešus un pat noliek pie vietas savu priekšnieci, uzsāk dienesta romānu un nepamana, ka īstā mīlestība virmo tepat acu priekšā. Bet kas notiek, kad īpašniece pēkšņi tiek noslepkavota, un viņas mājā netiek atrasts neviens juridisks dokuments, kas apliecinātu par mantojuma tiesībām? Un tieši tad, kad Heriete ir ļoti pieķērusies mazajai Flojai…

Stāsts man patika. Lai gan no sākuma šķita nedaudz garlaicīgs, un es pat vilku kādas 3 dienas, līdz spēju lasīt tālāk – man patika. Garlaicīgs sākums, labs vidus un ideālas beigas. 308 lappušu garajā romānā ir parādīta sievietes garīgā attīstība – kā viņa no meitenes, kas pakļaujas ikkatram vecāku vārdam pārtop par sievieti, kura šķiro sabiedrību un uzsāk dienesta romānu, pavedina policistu un pārdzīvo meitenes Flojas pazušanu (un arī atrašanu). Beigās viņa tomēr neiemanto patiesu mīlestību. Kaut gan nē – viņa dabūj vīriešus, kuri viņu mīl – viens ar skatienu otrdienas un ceturtdienas vakaros, bet otrs – ar dvēseli nedēļas nogalēs.

Kopumā grāmatu vērtēju pozitīvi – 9/10. Kaut kas pietrūka, bet manas hroniskās dvēseliskās skumjas tas kliedēja gan un prātā visu laiku stāv doma: gan jau, ka viss būs labi. Bet tieši šis nedaudz izvirtīgais romāns bija tieši laikā un manā gaumē. Tālāk nedaudz izvirtīgi un ne-tik-izvirtīgi citāti.

Brendijs vīrišķim notur gailīti gaisā. Ja tas ierauj kādu citu grādīgo vai pat alu, tad tas nokarājas kā slapja zeķe uz veļas auklas.

Acīmredzot viņam ir kaut kas īpašs, lai gan šaubos, vai viņa orgāns varētu būt tik liels kā mana tēva dārza šļūtene.

Dažādība piešķir dzīvei smeķi.

Cik lieli muļķi mēs esam dažādos jautājumos, līdz tie neskar mūs pašus.

Neiedomājami augstprātīgā sekretāre bija iepriecināta par manu atbildi, raidīja manā virzienā sīkās krunciņās savilktu smaidu, kas atgādināja kaķa anālo atveri.

[…] sieviešu galvenā problēma saistībā ar vīriešiem – mums ir vajadzīga tikai apmēram puse no vīrieša.

Visas nepatikšanas sākas ar runāšanu. Ja mēs varētu lasīt domas, tad meli un liekulība iznīktu. Mums nāktos būt tādiem, kādi esam.

Bilde te.

Advertisements

One thought on “27/101: Kolīna Makkalova – Eņģelis

  1. Atpakaļ ziņojums: 42/101: Kā katru gadalaiku | kurpjukaste

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s