18/101: Done!, jeb atskaite.

Mans mīļākais skaitlis – 18  – ir ievijies arī šajā postā. Lai nu būtu. Tāpēc arī šis 18. posts būs saistīts ar kādu man tuvu tēmu – literatūru. Atceraties par mērķi, kuru es uzstādu katra gadalaika sākumā? 20 grāmatas katru gadalaiku. Un ziniet, ko? Esmu to izdarījusi! Esmu izlasījusi 20 grāmatas ziemas laikā.

Kā man gāja? Godīgi – grūti. Ziemas brīvdienās – jā, ok, vairāk laika, vairāk grāmatu. Bet kad sākās skola un darbs un laika palika arvien mazāk un mazāk. Arvien mazāk laika filmām, literatūrai un visam citam manai romantiskajai dvēselei. Tā kā jūs jau esat redzējuši manas pirmās desmit grāmatas, kā arī manu viedokli par tām, es šeit turpināšu šo sarakstu ar nākamajām desmit. Tātad,

11. Džeina Ostina – Prāta apsvērumi. Šis ir sākums manai vēlmei: izlasīt visas Džeinas Ostinas grāmatas. Arī pirmajā sarakstā bija viena grāmata – Lepnums un aizspriedumi. Džeinas Ostinas romāni man patīk, jo tur ir sākums, sarežģijumi un laimīgas beigas. Un tie sarežģijumi tiešām ir sarežģijumi. Patīk lasīt, kā mainās cilvēku attieksme, jūtas stāsta laikā. Nu, ko lai saka – romantiķe.

12. Rūdolfs Blaumanis – Noveles. Laikam būtu jāsāk ar to, ka jāpasaka, ka latviešu literatūra man nepatīk, un to labprātīgi nelasu. Bet, tā kā man bija obligātā literatūra, un vasarā sevi negribu apgrūtināt ar nepatīkamu literatūru, tad nu atstāju uz pēdējo brīdi. Kad ķēros klāt, izlasīju, ko man vajadzēja, nodomāju: “kāpēc gan neizlasīt visu? Turpat jau latviešu klasika, nebūs jāatskaitās.” Tad nu lasīju visu grāmatu. Lai gan daži stāsti mani nepiesaistīja, daži likās pat sirdij tīri tīkami. Piemēram, “Raudupiete” vai “Purva bridējs”. Klasika, mīļie, klasika.

13. Trūmens Kapote – Brokastis “Tifānijā”. Grāmata ilgi stāvēja plauktā, un, to krāmējot sanāca tā, ka apstājos istabas vidū, atšķīru pirmo lapu un sāku lasīt. Kad kājas vairs neturēja, aizgāju apsēdos uz dīvāna un turpināju. Grāmata tiešām šķita saistoša, vilku paralēles ar savu kaimiņieni, jo man viņa gluži tāda pati kā grāmatas galvenā varone – švītīga, naktī pārrodas mājās, rīko skaļas ballītes un mani neaicina. 😀 Plānā stāv arī noskatīties filmu, bet to nākamo gadalaiku.

14. Sandro Vensko – Vēstules naktssargam. Man jau bibliotēkā piesaistīja grāmatas vāciņš, mājās piesaistīja stāsts. Man patīk grāmatas ar dziļu domu, kur kaut kas ir apslēpts starp rindiņām, un man ir jāuztver kas tad ir tas “kaut kas”. Izdevās. Šo grāmatu es noteikti nopirktu un ievietotu savā grāmatplauktā, ja vien mans grāmatplaukts nebūtu pilns un jauns neveidotos uz grīdas. Mētāties uz grīdas šī grāmata noteikti nav pelnījusi.

15. Francs Kafka – Stāsti. Es nesaprotu, kā es šo rakstnieku nepamanīju agrāk? Galu galā – viņa darbus lasa un tulko mana tante. Tas nekas, ka mēs viena otru nevaram ciest, es pat ļoti līdzinos viņai – mums ir līdzīgas lasīšanas gaumes. Man joprojām trūkst vārdu, lai izteiktu, ko es domāju par šo grāmatu. ^_^

16. Julita Varanauskienė – Pinigų medis. Grāmata, kurai vajadzēja būt lasītai pavasarī, bet es viņu izlasīju ziemā. Kaut kur starp manis rastītajām rindām vajadzētu pavīdēt apņemšanai: gadalaika gaitā izlasīt vizmaz vienu grāmatu lietuviski. Tā nu man pavasarī nav jālasa lietuviski, bet esmu droša, ka es to darīšu, jo Lietuvā tulkotās grāmats iznāk ātrāk nekā Latvijā. Bet tagad par grāmatu. Grāmata sniedz prakstiskus padomus, kā ietaupīt. Izlasot šo grāmatu arī man mājās ir klade, kurā ierakstu ieņēmumus, plānotos izdevumus, neplānotos izdevumus un ietaupījumus. Pagaidām ietaupījumi ir mīnusos, bet es to labošu. Varbūt.

17. Megija Stīvotera – Mūžam. Manas domas šeit. Kā arī uzreiz tur parādās viedoklis par vēl vienu triloģiju, kuru iekļauju kā 18. E.L.Džeimsa – Brīvība 50 nokrāsās.

19. Laima Muktupāvela – Šampinjonu derība. Latviešu literatūra. Tas pirmkārt. Otrkārt – daļa no manas pētnieciskās daļas manam ZPD. Nācās izlasīt. Vilku, vilku, kamēr izvilku. Kopumā varu teikt: grāmatā ir atspoguļots darbs Īrijā – ka ir gan labās puses, gan sliktās. Pirms braucat strādāt – izlasiet. Varbūt jūsu domas mainīsies.

20. Ieva Samauska – Meitene, kura mācēja visas pasaules valodas. Grāmata bērniem, bet noderēja arī man. Papildināju savas ļoti vājās vācu valodas zināšanas ar jauniem vārdiņiem. 😀 Un arī noderēja, lai sarautu šo sarakstu, jo bija kaut kāda pārliecība, ka tuvojas pēdējā februāra diena, lai gan līdz tai vēl vesela nedēļa.

Tā, tad nu tagad viss. Rakstot es izdomāju, ka pieķeršos un uzrakstīšu arī par filmām, ko noskatījos 3 mēnešu laikā.

1. Līgavas māsas. Piedodiet, neatceros par ko tur īsti bija. Un ja jau viņa man neiesēdās galvā, tad bija slikta. Skatījos, jo tas saistījās ar manu tēmu: arī es biju līgavas māsa, kurai viss bija jāorganizē un jārūpējas, lai viss tiktu sākts laikus. Ellīgs darbs, es jums teikšu. Bet filma vienalga slikta.

2. Home alone 3. Ja pirmā filma ir smieklīga, otrajā pasmieties var, tad jāšaubās par trešo un ceturto. Sagrābtas metodes no pirmajām divām filmām un nu izmantotas trešajā. Neuzķēros es, nebūt nē. Vispār man tas Viens pats mājās drudzis šķiet neizprotams – kāpēc baidīt bērnus īsi pirms Ziemassvētkiem? Mana māsa, kad skatījās šitās 4 daļas, spiedza un līda zem galda, ar rokām taisīja acis ciet. Bet nu, lai paliek.

3. Hercogiene. Vēsturiskās filmas ir tas, ko varu skatīties vēl un vēl. Un tāpat varu skatīties filmas, kurās spēlē Keira Naitlija. Vēl un vēl. Un vēl varu skatīties filmas, kurās ir renesances, baroka vai klasikas elementi. Sievietes ar garajām un lielajām kleitām un skaistajām parūkām. Ja man būtu jāizvēlās, es noteikti izvēl`tos dzīvot kaut kur 16.-18. gadsimtā. Tas ir mans laiks.

4. Vēstules Džuljetai. Filma, ko biju redzējusi, bet smeldzošā sirds lika skatīties vēlreiz. Pieņēmu izaicinājumu un noskatījos. Vēl joprojām patika.

5. Mīlestība. Kāzas. Laulība. Filmas par mīlestību un kāzām es nekad nepārtraukšu skatīties. Tas ir tas, kā dēļ esmu šeit, te un tagad. Romantiķe no mata gala līdz papēdim. Filmā ir arī par man tik tuvo tēmu – psiholoģiju.

6. Rītausma II. Paldies Dievam, šis murgs nu būs beidzies. Tik sūdīgu filmu sen nebiju redzējusi. Man vispār Krēslas sāga aizrāva ar grāmatām, un tad dažreiz metu grāmatu pret sienu, jo Bella izrādījās tik dumja, ka savādāk darīt nevarēju. Vēl mani nepārliecināja režisoru maiņa līdz ar katru filmu. Uzreiz zuda filmas “burvība”. Katrs režisors akcentēja kaut ko citu, un tas beigās sajuka kopā. Žēl, ka tā.

7. Zelta zieda lāsts. Stāsts par Seno Ķīnu, valdnieka ģimeni. Neiztiek bez asinīm, kara un zaudējuma, mīlestības un vilšanās. Man patika.

8. Optimista stāsts. Mans viedoklis ir šeit.

9. Vampīru sūcfilma. Es viņu tā arī nepabeidzu skatīties. No sākuma šķita smieklīgi, pa vidu vēl šur tur pasmieties varēja, bet beigas gan bija galīgi garām. Es pat nevaru pateikt, vai man patika, vai nepatika. Laikam jau, ka vairāk, ka nepatika.

10. Teds. Prātā uzreiz nāk šī bildīte:

Image

Skatoties filmu dažbrīd saraucās uzacis un bija tāds “ko viņi tagad dara?”, bet kopumā bija par ko pasmieties. Bija arī šur tur pa kādai pamācībai dzīvei. Man patika.

11. Kāzu plānotāja. Kārtējā filma par kāzām. Dženifera Lopesa galvenajā lomā, dejošana, nu, kā var tāda filma var nepatikt? Labi, filma sena, saturs arī melodramatisks, bet man patika.

12. Lola. Filma par jauniešu dzīvi. Populāra meitene, problēmas ar vecākiem, problēmas ar puišiem, bet beigas ir labas. Savu dzīvi nevarēju savilkt paralēlēs ar filmu, jo man ar vecākiem viss kārtībā, arī ballītes nerīkoju tukšos di zīvokļos, ja zinu, ka vecāki sevišķi tālu nav aizbraukuši [piemēram, uz kādu valsti,kas ir tālāk par Lietuvu vai Igauniju.] Bet, kad galīgi nav ko darīt, skaitīties var.

13. Mušpapīrs. Komēdija par banku aplaupīšanu. Slikta komēdija. Nezinu, vai aktieri parodēja savas lomas vai kā, bet smieties varēju tikai par viņu stulbumu, kas beigu beigās mani sakaitināja, un es filmu izslēdzu, tā arī to nenoskatoties līdz galam.

14. Priekšnojauta. Filma, kuru arī nenoskatījos līdz galam, bet plānoju līdz februāra beigām pabeigt. Izskatās cerīgi.

15. Mīlot Leju. Filma, kas man lika savādāk paraudzīties uz ticības lietām. Precīzāk – pret ebrejiem. Arī viņiem ir tradīcijas, pie tam, visai labas tradīcijas. Man pat iešāvās prātā doma kļūt par ebrejieti, bet ko es tāda baltā darīšu ar šitādu ticību? Darbā vēl nepieņems. Nē, man patīk dzīvot bez saistībām ar kaut ko, kas saistīts ar ticību Dieviem.

16. un 17. Karību jūras pirāti. Miroņa lāde un Melnās pērles lāsts. Filma man patika. Keira Naitlija un Džonijs Deps. Tāpēc arī patika. Bērnībā man bija kaut kāda bijība pret šo filmu, negribēju skatīties un tā, bail bija, bet vienu vakaru piesēdos pie televizora, un tur rādīja šito filmu, un tad sapratu, ka nekā briesmīga tur nav. Nu jā, veiksmīgi pārvarēta bērnības trauma. 😀

19. Lepnums un aizspriedumi. Filma perfekta. Džeinas Ostinas romāna ekranizācija, es nevaru beigt šo filmu skatīties un sajūsmināties. Ģimenei jau esmu apnikusi, ka tikai drillēju filmu un sajūsmā lēkāju un situ plaukstas, kad ir manas mīļākās vietas. Vai arī, ka runāju līdzi aktieriem. 😀

Tas nu pagaidām arī no manis viss. Esmu veiksmīgi izpildījusi projekta “101 lieta 1001 dienā” punktu, ko nu varu izstrīpot no saraksta. Bet man ir kur augt un ko darīt. Sākts jau tikai 16. septembrī.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s