6/101: Kad darba pāri galvai…

Image

Pēdējais šī gada mēnesis ir klāt. Darba ir pāri galvai, saprašana par ko citu, izņemot darbu un/vai mācības ir pilnīgi zudusi. Plānotājā tiek aizpildītas brīvās vietas ar ierakstiem “Šopings”, jo pašķirot nedēļu uz priekšu atklājās, ka nākamnedēļ nemaz nav laika, lai iepirktu ziemassvētku dāvanas. Ķermeni pārņem nogurums un tu jūti, ka drīz lūzīsi no darbiem un pienākumiem uz taviem pleciem. Pazīstamas sajūtas? Atkārtojas katru gadu? Manā gadījumā atbilde ir jā. Bet kāpēc? Un kā paspēt visu laikā?

Varianti, protams, ir dažādi. Visveiksmīgākais tomēr ir šāds variants, kuru kopš pagājušās nedēļas piekopju arī savā dzīvē. Izveido sarakstu. Es esmu sarakstu cilvēks – man patīk veidot iepirkšanās sarakstus, produktu sarakstus un viskaut ko plānot. Tāpēc mans padoms ir šāds: izveido sarakstu, kur ir minētas visas tās lietas, kas tev ir jāizdara, teiksim, nedēļas laikā. Ja to ir daudz (ja sanāk pierakstīt pilnu A4 lapu), tad sadali – kuras lietas jāpaveic kurā dienā. Piemēram, otrdien tikos un tikos tu esi mājās un ķeries klāt kaudzēm uz sava rakstāmgalda. Svarīgākais gan šeit ir neierobežot sevi. Tu paļaujies uz aptuveno laiku, jo

laiku skaita tikai tie, kuriem ir pulksteņi.

Netaisi sarakstus ar “no tikiem līdz tikiem man ir jāizdara tas un tas”. Tieši tā tu neko neizdarīsi, jo nepārtraukti skatīsies pulkstenī, un psihosi par to, ka atvēlēji tam pa maz laika un jau jāķerās klāt nākamajam darbam.

Ja tās ir mācības, sakrauj uz galda kaudzītē, virsū liekot to, kas ir pats svarīgākais. Piemēram, ja tu zini, ka rīt pirmā stunda ir matemātika, un tai tev jāizpilda kāds mājasdarbs – liec pašā augšā. Kaudze uz galda pārtaps par kaudzi tavā somā.

Ja tu zini, ka tev ir gari starplaiki – gari starpbrīzi, pusdienu pārtraukumi – nebaidies to izmantot! Paņem līdzi kādu grāmatu vai piezvani draudzenei. Un aizmirsti par aizbildinājumu – man nav laika, man jāstrādā. Neviens tev nevar likt strādāt pusdienlaikā.

Ir pienākušas dienas beigas, darbs/skola ir beidzies. Ko nu? Ja jūties apmēram šādi:

Image

tad zini, ka labāk ir iet mājās un iet vannā, līdzi paķerot vīna pudeli. Palutini sevi! Izmanto mīļāko losjonu, lai palutinātu ādu, labāko šampūnu, lai palutinātu matus. Ja ķermenis būs atpūties, arī tu pati jutīsies atpūtusies un laimīga ar dzīvi.

Bet, ja tu jūtos atbrīvota, tevi nekaitina tavs priekšnieks, tu dodies šopingā. Atgādinu, neesi tā, kas pēdējās minūtēs pirms Ziemassvētku tirdziņa pilnīgās slēgšanas vēl paspēj iegādāties sev mīļajiem kaut kādas Ziemassvētku dāvanas, nemaz nepadomājot par to, vai viņam tas patiks, un vai tante no Austrālijas vispār atbrauks [Dažu radu klāt neesamība bieži vien padara svētkus krietni gaišākus. Un, tas varbūt skanēs ļauni, bet uz radu klāt neesamības var ietaupīt]. Pērc dāvanas jau tāgad! Nestādi sarakstu kas kuram jāpērk, nē. tas tevi iedzīs stresā, jo tu skraidīsi pa veikaliem un meklēsi ko tādu, ko ieraudzīji aizpagājušā gada izpārdošanā un tā arī nenopirki. Nē. Ej uz savu galvu, pilnīgi spontāni. Apstājies pie kāda plaukta, un līdz ko iešaujas prātā, kas un kam – grāb ciet! Ilgi tā tur vairs nebūs.

Lai nu kā būtu, kā ne – Ziemassvētki ir jūtami – veikali tiek izdekorēti, klases sapostas, mājās uz palodzēm tiek likti spoži rotājumi, Ziemassvētki ir pašā degungalā! Nepazaudē galvu šajā trakumā!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s