2/101. Rakstīt. Ko mūsdienās šis vārds nozīmē?


Vai mūsdienās rakstīt kaut ko ar roku ir bieži sastopams? Ar šo jautājumu es nedomāju esejas vai domrakstus skolā. Pat skolā pieņem arī datorrakstā rakstītas esejas. Stundā gan domraksti jāraksta pašiem. Un pēc tam pasniedzējs sūdzās, ka grūti izlasīt. Kas pie tā ir vainojams – mēs, jo ļaujam aiziet bagātībai – mūsu rokrakstam, vai tomēr modernās tehnoloģijas.
Esmu novērojusi to, ka cilvēki daudz ātrāk drukā uz datora, nekā raksta. Nē, atvainojiet, kļūda, Latvijā dzīvojošs un runājošs krievs uz datora vienu vārdu uzraksta vienā sekundē, kamēr rakstīt uz papīra viņam “ne pārāk. Viņam labāk uz datora – viss skaidri salasāms. A ar roku rakstīto nevarot salasīt.” Taisnība jau ir. Secinājums: esam tā pieraduši pie datoriem, ka dienā pie tiem nosēžam vismaz 2 stundas, blogeri nepārtraukti pētot un rakstot, izzinot, labojot, lai raksts būtu pati pilnība. Biroja darbiniekiem visas 8 stundas paiet pie datoriem. Rezultāts: sabeigtas muguras un sabojāts rokraksts.
Es pazīstu cilvēku. Nē, viņš nav cilvēks, viņš ir Dievs. Viņš man reizi nedēļā atsūta vēstuli. Pa pastu. Ar roku rakstītu. Bez atpakaļ adreses. Viņš man stāsta par savu ikdienu, un vienā no vēstulēm viņš arī bija pievērsies šai tēmai: rokraksta degradēšanās. Tālāk citāts no vēstules: “Nesaprotu tos cilvēkus, kuri esejas nodod ar roku rakstītas. Cilvēki, tieši ar roku rakstītais mūsdienās ir vērtē. Glīti datorā uzrakstīt māk jebkurš, bet glīti, bez švīkājumiem uzrakstītu, ar pildspalvu un baltu lapu… To prot novērtēt tikai tie, kuri to māk. Ne katram ir tā laime. Es ticu, ka tev tā ir.”
Zinātnieki ir pierādījuši, ka rakstīšana ar roku stimulē atsevišķus mūsu smadzeņu sektorus un uzlabo atmiņu. Izkopts rokraksts ir retajam, bet ir situācijas, kur to var likt lietā, kaut vai, rakstot ielūgumus un atzinības rakstus. manā paziņu lokā visi reportieri un sevi saucošie žurnālisti vairs neviens neraksta notikumus blociņā, lai pēc tam pārrakstītu datorā. tagad visiem līdzi ir savas planšetes, savi klēpjdatori, atrod vietiņu, kur apmesties, un drukā. Un tik zibenīgi, ka ņirb gar acīm. Vai tas ir talants? Bet vai tad talantu var iemācīties?
Sen sen atpakaļ Tvnetā bija raksts, ka Zviedrija atteikusies no rakstīšanas ar roku – pirmās klases skolnieki raksta ar jau kopš bērna kājas iepazīto datora klaviatūru. Visa Zviedrija gaida rezultātus, ar ko gan šis eksperiments beigsies. Es domāju, ka Latvijai nevajag aizlaist sevi vēl dziļākā… Ir labi, kā ir tagad, un pakaļdzīšanās augstāk stāvošām valstīm nenovedīs ne pie kā laba.
Bet, lai nu paliek mans viedoklis, ļaušu izteikt Jums savējo. Tātad: Vai arī Latvijā skolās jādod rakstīt stundas pierakstus un mājasdarbus datora, vāi labāk, lai saglabājas ar roku rakstītais? Vai rokraksti ir uz palikšanu, vai tā ir palēnām izmirstoša parādība?

Re kā, viena vakara laikā sanāca divus postiņus uzrakstīt. Kāds es malacis. Tas viss dēļ Jums, mani mīļie. Es zinu, ka jūs esat, es zinu, ka jūs mani lasāt. Es jūs redzu.
Tiekamies!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s